Kārtība, kādā rīkojas bērna infekcijas slimību gadījumos
Izdoti saskaņā ar 2013.gada 17.septembra Ministru
kabineta noteikumu Nr.890
„Higiēnas prasības bērnu
uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno
pirmsskolas izglītības programmu” 15.punktu
1. Vispārīgie
jautājumi
1.
Noteikumi nosaka Ziemeru pamatskolas (turpmāk – izglītības
iestāde) un bērna likumisko pārstāvju (turpmāk - vecāki) rīcību bērna
infekcijas slimību gadījumos (turpmāk – kārtība).
2.
Kārtības mērķis ir mazināt infekcijas slimību izplatīšanos izglītības
iestādē.
3.
Kārtības ievērošanas uzraudzību un kontroli veic izglītības iestādes vadītājs.
2. Vecāku rīcība
4. Bērns neapmeklē izglītības iestādi,
ja novērojama kāda no šādām infekcijas slimību pazīmēm:
4.1. zarnu infekcijas pazīmes – caureja (šķidra
vēdera izeja trīs un vairāk reizes dienā), ēstgribas zudums, nelabums, vemšana,
vēdersāpes ar vai bez ķermeņa temperatūras paaugstināšanos;
4.2. gripas pazīmes – pēkšņs slimības sākums,
galvassāpes, drudzis, paaugstināta ķermeņa temperatūra, muskuļu sāpes, sāpes
kaulos, aizlikts deguns bez iesnām un sauss, kairinošs klepus;
4.3. citu akūto augšējo elpceļu infekciju pazīmes –
stipras iesnas, klepus, šķaudīšana, rīkles iekaisums, apgrūtināta elpošana, acu
konjunktīvas iekaisums ar vai bez paaugstinātas ķermeņa temperatūras;
4.4. akūta vīrushepatīta (ieskaitot A hepatītu)
pazīmes – slikta dūša, ēstgribas zudums, nogurums, paaugstināta ķermeņa
temperatūra, sāpes labajā paribē, iespējami zarnu trakta darbības traucējumi ar
vai bez paaugstinātas ķermeņa temperatūras, vēlāk ādas un acu dzelte, tumšs
urīns un gaiši izkārnījumi;
4.5. masalu pazīmes – klepus, iesnas, konjunktivīts
(acu konjunktīvas iekaisums), izsitumi, paaugstināta ķermeņa temperatūra;
4.6. masaliņu pazīmes – izsitumi, limfmezglu
pietūkums un paaugstināta ķermeņa temperatūra;
4.7. vējbaku pazīmes – paaugstināta ķermeņa
temperatūra līdz 38 – 39°C, galvassāpes, vispārējs nogurums, ēstgribas zudums, pēc 2 –
4 dienām dažādās ķermeņa vietās, arī galvas matainajā daļā, parādās nelieli,
nedaudz piepacelti, sārti izsitumi, kuri ātri vien piepildās ar dzidru vai
bālganu šķidrumu un kļūst par pūslīšiem. Pūslīši pārplīst vai kasot tiek pārplēsti,
to vietās veidojas kreveles;
4.8. tuberkulozes pazīmes – var izpausties kā
saaukstēšanās vai gripa, pēc kuras bērns ilgstoši nevar atlabt, ieildzis
bronhīts, pneimonija, kas nepadodas ārstēšanai. Lielākiem bērniem galvassāpes,
nogurums, var būt nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra (37,1 – 37,5 C).
Zīdaiņiem - slikti pieņemas svarā, ir saguruši un raudulīgi;
4.9. ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 37,5oC
(mērot ķermeņa temperatūru padusē) bez citām infekcijas slimības pazīmēm vai
virs 37,0 o C, ja ir citas infekcijas slimības pazīmes;
4.10.
mikrosporijas (infekcioza ādas sēnīšu
slimība) pazīmes – uz ādas apaļi vai ovāli, sārti plankumi, kas, izzūdot no
centra, veido divus vienu otrā ieslēgtus gredzenus. Galvas matainajā daļā lieli
plankumi ar ādas lobīšanos, mati pie pamatnes nolūzuši;
4.11.
pedikulozes (utainības) pazīmes - pastāvīga spēcīga galvas un kakla mugurējās
daļas ādas nieze, ādas (aizauss rajonā un kakla mugurējā daļā) sakasījumi -
mazi, sarkani uztūkumi, ādas sacietējumi ar seroziem (ūdeņainiem) izdalījumiem.
Mazi, balti plankumi (oliņas vai gnīdas) pie mata saknes, ko ir grūti atdalīt.
Redzami paši parazīti – galvas utis;
4.12.
kašķa pazīmes – izteikta nieze un nelieli pūslīši, kas var būt klāti ar
krevelītēm. Pūslīši pārsvarā ir uz vietām, kur ir plāna āda, piemēram, pirkstu
starpās, uz vēdera, augšdelmu iekšpusēs pie padusēm, uz apakšdelmu locītavām
pie plaukstas, uz dzimumorgāniem (niezes dēļ bērns ir kašķīgs, nevar koncentrēties);
4.13.
enterobiozes (spalīšu invāzijas) pazīmes ˗ izteikta nieze anālās atveres
apvidū, kas var būt par cēloni bērna bezmiegam, neirastēnijai. Anālās atveres
apvidus kasīšana dažreiz rada izsitumus, iekaisumu un pat strutošanu.
5. Bērns neapmeklē izglītības iestādi,
ja konstatēta kāda no šo noteikumu 4.punktā noteiktajām infekcijas slimības
pazīmēm. Papildus šīm pazīmēm raksturīgas arī izmaiņas bērna uzvedībā –
miegainība, atteikšanās ēst, dzert, raudulība, paātrināta elpošana,
galvassāpes, nespēks u.tml.
3. Rīcība izglītības iestādē
3.1. Iestādes vadītāja kompetence
6.
Iestādes vadītāja rīcība:
6.1. nodrošina vecāku informēšanu, ka bērns
nedrīkst apmeklēt izglītības iestādi, ja ir konstatēta kāda no šo noteikumu
4.punktā noteiktajām infekcijas slimību pazīmēm;
6.2. ja pazīmes konstatētas iestādē, nodrošina vecāku
informēšanu par iespējamu saslimšanu un bērnu nošķiršanu no pārējiem bērniem
infekcijas slimības gadījumā līdz brīdim, kad vecāki ierodas pēc bērna.
6.3. nodrošina pastāvīgu darbinieka klātbūtni pie
saslimušā bērna, kurš ir nošķirts no citiem bērniem;
6.4. ja diviem vai vairākiem bērniem vai iestādes
darbiniekiem parādījušās vienādas vai līdzīgas saslimšanas pazīmes, nodrošina
informācijas sniegšanu telefoniski Slimību profilakses un kontroles centra
attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologam.
6.5. informē citus vecākus, ja izglītības iestādē konstatēta
kāda no šo noteikumu 4.punktā noteiktajām infekcijas slimībām, ievērojot
saslimušā bērna tiesības uz personas datu aizsardzību;
6.6. izglītības iestāde ievēro un nodrošina bērna
tiesības uz personu datu aizsardzību. Informācija par bērna veselības stāvokli
ir sensitīvi personas dati, kuri nav izpaužami trešajām personām, izņemot
Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktos gadījumus
3.2.
Darbinieku atbildība
7. Ja izglītības iestādes darbinieks
konstatē, ka viņa veselības stāvoklis atbilst Ministru kabineta 2001.gada
27.novembra noteikumu Nr.494 „Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu
risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas
obligātajām veselības pārbaudēm” 2.pielikumā noteiktajā slimību pazīmēm, viņš
nekavējoties ziņo darba devējam un vēršas pie ģimenes ārsta, pārtraucot pildīt
savus darba pienākumus izglītības iestādē.
8. Ja bērnam, atrodoties iestādē,
parādās kāda no šo noteikumu 4.punktā norādītajām slimības pazīmēm, atbildīgais
darbinieks informē izglītības iestādes vadītāju. Iestādes vadītājs nekavējoties
sazinās ar bērna vecākiem, lai risinātu jautājumu par bērna nošķiršanu no
pārējiem bērniem.
3.3. Bērna nošķiršanas kārtība
9.
Izglītības iestādes rīcība, ja bērnam konstatēta kāda no šo noteikumu
4.punktā minētajām infekcijas slimību pazīmēm:
9.1. atbildīgais darbinieks informē izglītības
iestādes vadītāju;
9.2. izglītības iestādes vadītājs informē saslimušā
bērna vecākus;
9.3. vadītājs norīko darbinieku, kurš pastāvīgi
atrodas pie saslimušā bērna;
10. Izglītības iestāde izsauc ātro
medicīnisko palīdzību, ja tas nepieciešams sakarā ar bērna veselības stāvokli.
3.4.
Profilaktiskie pasākumi iestādē
11.
Izglītības iestādē
veic šādus profilaktiskos pasākumus, lai mazinātu
infekcijas slimību izplatīšanos:
11.1.
māca bērniem labas higiēnas pamatprincipus;
11.2.
darbinieki kārtīgi nomazgā rokas un uzrauga (un
palīdz) to izdarīt bērniem;
11.3.
kārtīgi nožāvē rokas, ja ir nepieciešams roku slaucīšanai
bērniem izmanto vienreizējās lietošanas papīra dvieļus.
11.4.
ievēro normatīvajos aktos noteikto kārtību
telpu vēdināšanā un mitrajā uzkopšanā.
12.
Darbinieki mazgā rokas šādos gadījumos:
12.1.
pēc ierašanās darbā;
12.2.
ikreiz, kad tās ir redzami netīras;
12.3.
pēc tualetes apmeklējuma;
12.4.
pirms ēdiena gatavošanas, pasniegšanas vai
ēšanas;
12.5.
pēc pieskāršanās jebkurām virsmām, kas varētu
būt netīras;
12.6.
pēc šķaudīšanas vai deguna šņaukšanas;
12.7.
pēc dzīvnieku glaudīšanas;
12.8.
pēc netīra apģērba aizskaršanas;
12.9.
pēc atkritumu savākšanas;
12.10.
pēc jebkādu ķermeņa šķidrumu savākšanas;
12.11.
pirms un pēc autiņbiksīšu nomaiņas;
12.12.
pēc individuālo aizsardzības līdzekļu
novilkšanas;
12.13.
darbadienas beigās;
12.14.
jebkurā brīdī dienas laikā, kad darbinieks to uzskata
par nepieciešamu.
13.
Bērns mazgā rokas:
13.1.
pēc ierašanās iestādē;
13.2.
ikreiz, kad tās ir redzami netīras;
13.3.
pēc tualetes apmeklējuma;
13.4.
pirms ēšanas;
13.5.
pēc pieskāršanās jebkurām virsmām, kas varētu
būt netīras;
13.6.
pēc šķaudīšanas, klepošanas un deguna
šņaukšanas. Ja lieto salveti, to uzreiz pēc lietošanas izmet atkritumu tvertnē
un nomazgā rokas;
13.7.
pēc rotaļāšanās, kuras laikā var nosmērēties;
13.8.
pēc netīra apģērba aizskaršanas;
13.9.
citos gadījumos, kad atbildīgais darbinieks
uzskata to par nepieciešamu bērna veselībai.
3.5. Tīras vides nodrošināšana
14.
Iestādē ir izstrādāts telpu uzkopšanas un dezinfekcijas
plāns, norādot tīrāmās telpas un aprīkojumu, tīrīšanas biežumu, veidus,
izmantotos dezinfekcijas līdzekļus.
15.
Galvenokārt uzkopšanu izglītības iestāde veic
ar mazgāšanas līdzekli saturošu siltu ūdeni, lai notīrītu netīrumus un
taukvielas, kas var saturēt mikroorganismus. Atsevišķos gadījumos izmanto
dezinfekciju.
16.
Lai nodrošinātu iedarbības efektivitāti, dezinficējamās virsmas vispirms
kārtīgi notīra. Dezinfekcijas līdzekli izmanto atbilstoši tā lietošanas
instrukcijai un paredzētajam mērķim.
17.
Mīkstos
grīdas segumus un grīdas paklājus regulāri tīra ar putekļsūcēju un mitro
uzkopšanu.
18.
Rotaļlietas regulāri kopj speciāliem tīrīšanas
līdzekļiem, lai nenodotu infekcijas no viena bērna otram.
19.
Virsmas, kurām regulāri pieskaras, piemēram,
tualetes rokturi, durvju rokturi, gaismas slēdži un izlietnes krāni, tīra
regulāri, arī dezinficē (īpaši, ja iestādē konstatēta grupveida saslimšana vai,
piem., gripas epidēmijas laikā);
20. Gadījumā,
ja nākas saskarties ar ķermeņa izdalījumiem (izkārnījumiem, urīnu, vēmekļu masām),
asinīm vai izšļakstītiem ķermeņa šķidrumiem, veicot virsmu un telpu uzkopšanu,
lieto individuālās aizsardzības līdzekļus, kas ietver vienreizējas lietošanas
cimdus un vienreizējas lietošanas priekšautus. Tīrīšanai izmanto vienreizlietojamas lupatiņas, pēc
lietošanas tās izmet.
21. Lai izvairītos no baktēriju
pārnešanas, katrai telpu grupai, piemēram, rotaļu telpās, tualetēs un virtuvēs
izmanto atsevišķu uzkopšanas inventāru. Tas ir
marķēts (var izmantot krāsu kodu sistēmu, uzrakstus u.tml.).
22. Izmantojot daudzreiz lietojamās
lupatiņas, tās katru dienu mazgā veļas mašīnā augstākās temperatūras režīmā.
3.7. Tualete.
23. Ne retāk kā divas reizes dienā
veic tualetes telpu mitro uzkopšanu, klozetpodus, durvju rokturus, ūdens krānus
un tualetes poda ūdens pogas dezinficē ne retāk kā divas reizes dienā.
24. Mazus bērnus uzrauga tualetes
lietošanas un roku mazgāšanas laikā.
25. Maziem bērniem ir pieejami
tualetes podi atbilstošā izmērā, kas ir aprīkoti ar tualetes krēslu un vāku.
26. Tualetes telpās nodrošina tualetes
papīru.
4.
Noslēguma jautājumi
27.
Laikus iepazīstina vecākus ar kārtību, kā rīkojas bērna infekcijas
slimību gadījumā. Vecāki par iepazīšanos
ar minēto kārtību parakstās iestādes noteiktās formas veidlapā.
E.Aizupe